Zinātnieki "uzlauž" aitu genomu (2511/0)

Aitas ir atgremotāji, kuru kuņģim ir četri, nodalīti kambari, no kuriem lielākais ir spureklis, kurš, kā tiek uzskatīts, ir izveidojies pirms aptuveni 35 līdz 40 miljoniem gadu. Šajā kuņģa nodalījumā ar lignīnu un celulozi bagātā augu barība tiek sašķelta, lai tālāk piedalītos dzīvnieku olbaltuma veidošanā. Ķīnas zinātnieki no Kuņminas Zooloģijas institūta, sadarbojoties ar citām organizācijām, ir atšifrējuši aitas genomu, atklājot spurekļa evolūcijas un tauku metabolisma nianses.

Pētījumā aitas genoms tika veidots no diviem Tekselas šķirnes indivīdiem. RNS sekvencēšanai tika izmantoti 94 audu paraugi no 40 audiem, tai skaitā 83 no vēl četriem citiem Tekselas šķirnes indivīdiem. Aitas genoms sastāv no aptuveni 2,61 gigabāzu pāriem, no kuriem 99% atrodas 26 autosomās un X hromosomā. Genomā novērota segmentu atkārtošanās. Salīdzinot aitu, kazu, liellopu, jaku, cūku, kamieļu, zirgu, suņu, peļu, oposumu un cilvēku olbaltumu secības, zinātnieki izdalīja 4850 ortologos gēnus, kuri ļāva izveidot filoģenētisko koku.

Pētījums ilga astoņus gadus un tajā bija iesaistījušās 26 institūcijas no 8 valstīm.

Protams, galvenais pētījuma mērķis ir vēl vairāk uzlabot aitu kā komerciāli vērtīgu dzīvnieku selekciju, barošanas un turēšanas apstākļus, lai iegūtu kvalitatīvus galaproduktus - gaļu, vilnu utt. Interesanti, ka zinātniekiem izdevās identificēt jauna tipa tauku metabolismu, kas nav saistīts ar aknām, bet gan ar ādu. Iespējams, ka šiem vielmaiņas procesiem ir būtiska loma gan vilnas, gan lanolīna veidošanā. Otrs būtiskākais atklājums ir saistīts ar spurekli, kuram raksturīga ar mikroorganismiem bagāta vide un ar keratīnu bagāta virsma, kas atgādina ādu. Spurekļa uzbūvi nosaka daudzi gēni, kas izpaužas arī ādā, bet zinātniekiem izdevās identificēt virkni gēnu, kas ir saistīti tikai ar spurekli. Viens no šiem gēniem ir konstatēts lielākajai daļai zīdītāju, bet līdz šim zināms, ka tikai atgremotājiem izpaužas aktīvā formā.

Jau šobrīd genoma izpētes un kartēšanas rezultātā ir izdevies izveidot selekcijas kritērijus genoma līmenī, kas uzlabo tādus rādītājus kā rezistenci pret parazītiem, kautķermeņa iznākumu, aitu māšu auglību un pieaugušas aitas dzīvsvaru. Genoma selekcijas metodes jau šobrīd izmanto Jaunzēlandē. Tā kā visticamāk turpmāk aitas lecināšanai varēs atlasīt ne tikai pēc radniecības, screpi gēniem, bet vēl virknes parametru, kas ļaus iegūt "superaitas".