Pļavas "ieliek" krūmiem vienā setā (2070/0)

Ogleklis ir viens no svarīgākajiem elementiem uz Zemes. Bez tā mēs nekādi nespējam eksistēt. Viens no dzīvības esamības un darbības blakusproduktiem uz Zemes ir ogļskābā gāze jeb CO2. Tā ir nedegoša, skāba gāze bez garšas un smaržas. CO2 ir dabiska gaisa sastāvdaļa, kas piedalās dažādos dabas ciklos, tai skaitā arī palīdz nodrošināt patīkamu un dzīvībai labvēlīgu klimatu uz šīs planētas. Tomēr mūsdienās ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ir pārāk liels un sāk izpausties dažādi nevēlami blakusefekti. Kopš 2015.gada CO2 koncentrācija atmosfērā pārsniedz 400 ppm. Pasaulē apsver dažādus mehānismus, kā CO2 dabūt ārā no atmosfēras mākslīgi. Te var noderēt pļavas.

Vismaz pie šādiem secinājumiem nonākuši zinātnieki, kas pētīja kalnu biotopus Norvēģijā un salīdzināja, kāda ir CO2 uzkrāšanas efektivitāte krūmājiem, virsājiem un pļavām. Izrādījās, ka vislielākā ietilpība ir pļavām, lai gan šķiet, ka krūmājiem vajadzētu būt vislabākajiem ar potenciāli lielāko zaļo masu. Pļavās visvairāk CO2 tika uzglabāts sakņu sistēmā, protams, jāpiemin, ka tās ir dabīgās pļavas, kur sakņu sistēma ir DAUDZ masīvāka nekā sētajām un kultivētajām platībām, kurās lielākā masa atrodas virs zemes.

Lai arī Latvijā šāda tipa pētījumi šķiet, ka vēl nav veikti, būtu interesanti redzēt, kā ir ar mūsu dabīgajām pļavām, vai tajās CO2 ietilpība ir lielāka nekā a) kultivētajos zālājos; b) krūmājos jeb aizaugošajās pļavās; c) dažāda vecuma mežos. Ja izrādītos, ka arī pie mums šāda tipa pļavās CO2 tiek uzkrāts ļoti efektīvi, tas būtu vēl viens labs iemesls šādu pļavu īpašniekiem tās saglabāt un uzturēt labā kārtībā. Iespējams, sabiedrība varētu pat piemaksāt par Jūsu sniegtajiem pakalpojumiem un tādejādi piedalīties Parīzes klimata līguma saistību izpildīšanā.

Ja nu kādam ir radusies iedvesma doktora disertācijas vai maģistra darba tēzēm, noteikti iesaku pasekot līdzi Sorensenas blogam. Mēs varētu piedāvāt savas BVZ pļavas šādiem eksperimentiem apmaiņā pret publiski pieejamiem rezultātiem.