Vagīnas prolapss (8571/0)

Kamēr jēri dzimst tikai pēc papīra un manās iedomās, tikmēr var pievērsties kādai nepatīkamai niansei, kas var sagaidīt aitkopi neilgi pirms plānotā atnešanās datuma. Šī nepatīkamā nianse ir vagīnas prolapss, kas pēc statistikas skar līdz pat 10% aitu māšu ganāmpulkā visā pasaulē. Lai arī slimība ir apkarojama, ne vienmēr tiek sasniegts pozitīvs rezultāts. Katrā ziņā, ja aitai ir vagīnas prolapss, tas ir lielisks iemesls aitu aizlaist desās pēc tam, kad tā ir izaudzējusi jērus līdz atšķiršanas vecumam.

Laikam jāsāk ar to, ka noskaidrojam, kas tad galu galā ir prolapss. Tā ir iekšējo orgānu izkrišana pa dabīgajām atverēm. Vienkāršiem vārdiem sakot - tas, kam jābūt iekšā organismā, par visām varēm cenšas tikt ārā. Aitām visbiežāk sastopams vagīnas prolapss. Dzemdes un taisnās zarnas izkrišana ir salīdzinoši retāk vērojama. Vagīnas prolapss visbiežāk sastopams pēdējā grūsnības trimestrī, bet dzemdes prolapss pēc atnešanās.

Kā izpaužas vagīnas prolapss?

Ja kūtī atrastos cilvēks, kas nekad nav redzējis jēru dzimšanu un vagīnas prolapsu, pirmā doma, kas viņam iespējams ienāktu prātā ir, ka aita dzemdē. Tomēr pēc laika ir skaidrs, ka dzimt nekas nedzimst un sarkanais bumbulis pie aitas pēcpuses nav nekas normāls. Vagīnas prolapss var būt tikko pamanāms, vai arī atgādināt gandrīz vai futbola bumbas izmērus. Pēdējais gan nozīmē, ka aitkopis nav bijis uzdevuma augstumos un aitas apraudzīt iet pārāk reti. Tā kā tā ir gļotāda, kas nonāk saskarsmē ar apkārtējo vidi, tā visai strauji iekaist. Ja pirmajās stundās tā atgādina maigi rozā ābolu, tad, jo ilgāk aitkopis neko nedara, jo bēdīgāka kļūst aina un samazinās iespēja izglābt aitu un jērus. Ja vagīnas gļotāda atrodas pastāvīgā saskarsmē ar fēcēm, salmiem un izžūst, tad tā var sākt atmirt (audi kļūst melni), saplaistāt un galarezultātā aita var nomirt no saindēšanās ar iekaisuma blakusproduktiem jeb indēm organismā, kā arī pilnīgi iespējams, ka caur vagīnas saplaisājušajām sienām var izkrist zarnas. Tad atpakaļceļa vairs nav.

Vēl viens nepatīkams blakusefekts ir tas, ka aita vagīnas prolapsa gadījumā nevar pačurāt. Tā rezultātā palielinās spiediens urīnpūslī. Galējais variants ir urīnpūšļa plīšana.

Kāpēc prolapss veidojas?

Pirmkārt jāsāk ar to, ka jāizprot aitas organismā notiekošais īsi pirms atnešanās. Grūsnības pēdējā trimestrī notiek hormonālās izmaiņas. Vairāk tiek saražots estrogēns un tāds pats sevi paskaidrojošs ferments relaksīns, kas atslābina iegurņa saites un apkārtējos saistaudus, gatavojot aitu dzemdībām. Papildus tam auglis strauji aug lielāks, pieaug aitas barības patēriņš, bet samazinās vieta, kur šo barību likt, jo vēderā arvien lielāku vietu aizņem dzemde ar jēriem.

Tātad viss, kas pastiprina spiedienu uz iegurni vai papildus samazina iegurņa muskulatūras elastību, var izraisīt prolapsu:

• pārāk nobarotas aitas, vēlams uzturēt 2,5 kondīcijā, maksimums 3.
• pārāk kārnas aitas, kondīcija zem 2.
• mazkustīgums - lai arī aitas nav nekādi sporta zirgi, izkustēties vajag arī viņām. Vēlams, lai aitas pēc pašu vēlēšanās varētu brīvi iziet ārā un baudīt svaigo gaisu. Stimulēt šo vēlmi var ar barības novietošanu ārpus kūts atvēlētajā pastaigu laukumā. Ja aita maz kustās un daudz guļ/ēd, tad muskulatūras tonuss atslābst vēl vairāk
• daudzaugļu grūtniecība - divi, trīs vai vairāk jēri
• lieli jēri
• kalcija trūkums
• nepieciešamība ēst daudz rupjas barības - grūtniecības pēdējā trimestrī aitai palielinās prasība pēc barības vielām. Ja neko citu nedosiet, tad viņai nekas cits neatliks kā ēst sienu. Ja vēl tas ir sliktas kvalitātes siens ar zemu proteīnu un enerģijas saturu, viņai nāksies ēst DAUDZ siena. Daudz siena kuņģī nozīmē palielinātu spiedienu vēdera dobumā, kas centīsies atbrīvoties vājākā posma virzienā - sagaidāms vagīnas prolapss. Tādēļ grūtniecības pēdējā posmā nepieciešams aitas piebarot ar barību, kas aizņem maz vietas, bet nodrošina ar enerģiju. Derēs graudi, jau gatavi koncentrāti vai paša jaukts maisījums. Protams, aitu nedrīkst pārbarot.
• ja sienu ēdot aitai nākas pacelties uz pakaļkājām un ilgstoši stāvēt šādā pozā. Tas pats attiecas uz pastaigu laukumu ar lielu slīpumu.

Pētījumi liecina, ka vagīnas prolapss atkārtojas un tiek pārmantots. Attiecīgi, ja vien neesat sadomazohists, nav vērts aitu ar prolapsu atstāt vēl uz kādu gadu. Arī aitas pēcnācējus visus būtu jālaiž desās, gan aitiņas, gan auniņus, jo šobrīd nav līdz galam skaidrs, vai tendence uz prolapsu pārmantojas pa mātes vai tēva līniju. Protams, ja ar prolapsu saslimuši aptuveni 10% grūsno aitu, tad tik liela ganāmpulka daļas izkaušana ir diezgan nepatīkama. Tādā gadījumā, gatavojoties nākamā gada grūsnības perioda beigām, jāsagādā viss nepieciešamais, lai sekmīgu varētu cīnīties ar šo ligu.

Kā cīnīties ar prolapsu?

Pirmkārt, jāievēro higiēna. Apkārtējie audi jānomazgā ar siltu, maigu ziepjūdeni vai vāju dezinficējošo šķīdumu. Arī pats prolapss ir jānoskalo. Ja prolapss nav liels, vagīna ir viegli ievietojama atpakaļ. Ieteicams izmantot lubrikantu.

Ja prolapss ir liels, satūcis vai, vēl ļaunāk, audi jau sākuši atmirt, par prolapsa ievietošanu atpakaļ vajadzētu konsultēties ar vetārstu, kas varētu nodrošināt gan lokālo anestēziju, gan antibiotiku terapiju nepieciešamības gadījumā, vai adekvāti novērēt situāciju un ieteikt aitu likvidēt.

Ja prolapss nav tāds, ka uz to paskatoties, paliek baisi un pats aitkopis to bez spēka paņēmieniem var dabūt atpakaļ, tad jānovērš prolapsa atkārtošanās, ievietojot Daltona karoti vai izmantojot īpašu "iejūgu". Ja esat izsaucis vetārstu, viņš var uzlikt šuvi.

Jebkurā gadījumā aitas ar atpakaļ ievietotu prolapsu ir jāvēro ļoti rūpīgi, jo, atkarībā no prolapsa smaguma pakāpes, var sekot dažādi nepatīkami blakusefekti, kas ietver augļu infekciju un nāvi, vagīnas iekaisumu un uztūkumu, kas radīs grūtības atnešanās brīdī. Ja prolapsa novēršanai tiek izmantotas šuves vai citi līdzekļi, jāatceras, ka jāvēro atnešanās simptomi un šuves/citi līdzekļi jānoņem.

Kā samazināt prolapsu skaitu ganāmpulkā?

Pirmkārt, rekomendējam tomēr aitas ar prolapsu ganāmpulkā neatstāt. Arī pēcnācējus nē. Vēlams šādas aitas un to pēcnācējus nepārdot arī citiem aitkopjiem, vai arī neslēpt šo faktu, ja aitas tomēr pārdodat. Nezinātājs, nonākot pirmo reizi saskarsmē ar prolapsu, var viegli pazaudēt aitu.

Ne mazāk svarīga ir aitu adekvāta barošana, atbilstoši gaidāmo jēru skaitam un grūsnības periodam. Attiecīgi 2-3 mēnešu vecumā būtu jāveic ultraskaņas izmeklējumi, lai noskaidrotu, cik jēri ir gaidāmi. Barojiet atbilstoši gaidāmo jēru skaitam un aitas kondīcijai.

Nodrošiniet aitas ar nepieciešamajiem mikro- un makroelementiem.

Nepārbarojiet aitas!

Nodrošiniet aitām iespēju iziet pastaigāties.

Sekojiet, lai aitas tiek klāt barībai bez stīvēšanās, spiešanās, lekšanas un stāvēšanas pakaļkājās pārāk bieži un ilgstoši.