Kas bija Jonass Raits? (2942/0)

"Šis grāmatas apvākojums ir viss, kas atlicis no mana dārgā drauga Jonasa Raita, kuram vēl dzīvam esot 1632. gada 4. augustā novilka ādu Vavuma cilts. Karalis Mbesa atdeva man šo grāmatu, kas savulaik piederēja nabaga Jonasam, un viņa ādas gabalu, kurā to iesiet. Miers viņa dvēselei." Šāds ieraksts lasāms Spānijas likumu grāmatā "Practicarum quaestionum circa leges regias Hispaniae", kura izdota laika posmā no 1605. līdz 1606. gadam. Kas ir šis Jonass Raits?

Ilgu laiku eksperti uzskatīja, ka Hārvardas Juridiskajai skolai piederošā grāmata patiešām iesieta cilvēka ādā. Lai arī cik neprātīgi mūsdienās izklausās šādi grāmatu "vāciņi", 16. un 17. gadsimtos tā bija visai ierasta prakse. Pirmais paraugs gan ir datējams ar krietni vien agrākiem laikiem - 13. gadsimtu.

Starp šīm grāmatām atradīsiet anatomijas sējumus, kuri iesieti pētījumos izmantoto subjektu ādās, notiesāto noziedzinieku ādā iesietus tiesas pierakstus, memuārus, kuri iesieti, izmantojot autoru ādu. Franču astronoma Kamilla Flammariona grāmata Les terres du ciel (Debesu pasaules, 1887) tika iesieta kādas autora cienītājas ādā.

"Šī grāmata ir iesieta cilvēka ādā, uz kuras nav nekādu dekorējumu, lai saglabātu tās eleganci. Uzmanīgi to aplūkojot, pamanīsi ādas poras. Grāmatai par cilvēka dvēseli ir jābūt iesietai cilvēka ādā," rakstīja Arsène Houssaye savas grāmatas "Des destinées de l’ame" manuskriptā.

Atgriezīsimies pie Jonasa Raita, kura āda izmantota Spānijas likumu grāmatas iesiešanai. Šķiet visai loģiski, ka Jonass ir kāds vīrietis, kurš nokļuvis Vavuma cilts gūstā. Intriģējošais ieraksts grāmatas pēdējā lappusē nedeva mieru grāmatu pētniekiem un dermatologiem. Atbilde ilgi nedevās rokā. Daniels Kirbijs no Hārvardas universitātes beidzot pielika punktu gadiem ilgajiem minējumiem, izmantojot peptīdu masas analizēšanas metodi, kad lielāks, bet nezināms olbaltums tiek sašķelts mazākos gabalos jeb peptīdos, kuru masa tiek izmērīta izmantojot masas spektrometru. Iegūtos rezultātus tad var salīdzināt ar zināmo olbaltumu vai pat genoma secībām. Deviņu dažādu paraugu analīze atklāja, ka līmēšanai izmantots liellopa un cūkas kolagēna maisījums, bet pati grāmata iesieta aitas ādā.

Ja Jonass Raits bija aita, ko tā darīja ar Spānijas likumu grāmatu? Iespējams, ka grāmata pašos pirmsākumos ir bijusi iesieta citos vākos, bet nevar izslēgt iespēju, ka šis ieraksts ir kāda izdomas bagāta skribelanta jociņš.

Aitu āda grāmatu iesiešanai ir izmantota vairāk nekā 500 gadus. Tikai pēdējā laikā tās vietā biežāk tiek izmantotas citas ādas. Nereti aitas āda tika īpaši krāsota un apstrādāta, lai tā līdzinātos dārgākām ādām. Visbiežāk izmantotas tās aitu šķirnes, kurām raksturīgs īss apmatojums. Vilnas aitu āda tika uzskatīta par grūtāk apstrādājamu un ne tik izturīgu.