CO2 emisiju pieaugums prognozēts arī 2018.gadam (2265/0)

Turpinoties #COP24 (Polija, Katovice), nācis klajā jauns pētījums (vieglākā valodā) par prognozētajām oglekļa (C) emisijām 2018.gadā. Dati nav iepriecinoši, lai gan pētījuma autori atzīst, ka enerģijas ieguves tendences mainās. Tomēr, lai panāktu 1.5 vai 2 grādu scenārija īstenošanos, ar šo atjaunojamās enerģijas pieaugumu nepietiks. Uzstādītie mērķi ir ļoti ambiciozi - samazināt CO2 emisijas par 50% līdz 2030.gadam un panākt nulle emisijas līdz 2050.gadam. Jau tagad zinātnieki atzīst, ka ar COP21 uzstādītajiem mērķiem netiks sasniegts ne 1.5, ne 2 grādu scenārijs, bet gan sagaidāms, ka globālā vidējā temperatūra palielināsies par 3 grādiem, salīdzinot ar periodu pirms industriālās revolūcijas.

2018.gads ir otrais gads pēc kārtas, kad atkal ir vērojams CO2 emisiju pieaugums. 2017.gadā emisijas palielinājās par 1,6%. Prognozētais 2018.gada pieaugums ir 2,8% (+1,8 līdz +3,7%). Kopējais emitētā CO2 apjoms 2018.gadā varētu sasniegt 37,1 miljardus tonnu. Šī ir nepatīkama tendence pēc salīdzinoši optimistiskā perioda no 2014. līdz 2016.gadam, kad emisiju apjoms praktiski nepieauga.

Šobrīd lielākie emisiju avoti valstu līmenī ir

• Ķīna 27% (pieaugums no +2 līdz +7,4%) - saistīts ar ekonomisko izaugsmi un būvniecību
• ASV 15% (+0.5 uz +4.5%) - joprojām pieaug naftas un naftas produktu patēriņš, kā arī dabasgāze. Ogļu sektors par spīti Trampa tīrajām oglēm samazinās.
• Indija 7% (+4.3 uz 8.3%)
• Krievija
• Japāna
• Vācija
• Irāna
• Saūda Arābija
• Dienvidkoreja
• Kanāda

Ja ES uzskatīta par vienotu veselumu, tad EU ierindojas trešajā vietā aiz ASV. ES kopējais devums ir 10% (no -2,6 uz +1,3%). Samazinājumu ogļu un gāzu sektoros, kā arī pieaugumu atjaunojamās enerģijas sektoros "nokompensēja" naftas un naftas produktu patēriņa pieaugums transporta sektorā.

Ir palielinājušās emisijas gan naftas, gan dabasgāzes, kā arī ogļu sektorā, kas 2013.gadā sasniedza augstāko punktu un kopš tā brīža ir kritušās. Ja turpināsies ogļu patēriņa pieaugums, 2013.gada pīķis varētu tikt atkal pārsniegts. Naftas un naftas produktu emisiju pieaugums ir vērojams visā pasaulē, praktiski visos sektoros. Arī atjaunojamo energoresursu sektoros ir novērojams pieaugums, bet tas joprojām ir pārāk niecīgs.

Prognozes liecina, ka CO2 koncentrācija atmosfērā šogad varētu sasniegt 407 ppm, kas ir par 45% vairāk par pirms-industriālo līmeni.

Neskatoties uz drūmajiem faktiem un prognozēm, ir valstis, kuru CO2 emisijas laika posmā no 2008. līdz 2017.gadam ir samazinājušās un ekonomikas rādītāji (IKP) auguši vai nav kritušies:

• Aruba
• Barbadosa
• Čehijas Republika
• Dānija
• Francija
• Grenlande (tehniski Dānija)
• Islande
• Īrija
• Malta
• Nīderlande
• Rumānija
• Slovākija
• Slovēnija
• Zviedrija
• Šveice
• Trinidada un Tobago
• Lielbritānija
• ASV
• Uzbekistāna

Pozitīvās tendences ir labas un tiek prognozēts, ka tās turpinās augt, tomēr, apzinoties situācijas nopietnību, vajadzīga daudz straujāka un kardinālāka rīcība. Aprēķini liecina, ka 2017.gadā dabas katastrofu izraisītie zaudējumi sastāda 320 miljardus USD (aptuveni 10 000 cilvēki gāja bojā). Ņemiet vērā, ka vidējās globālās temperatūras pieaugums šobrīd ir aptuveni 1 grāds virs pirms-industriālās revolūcijas līmeņa. 2018.gada zaudējumi vēl nav aprēķināti, bet, ņemot vērā dabas katastrofas, kuras šogad plosījušās visā pasaulē, mazāki tie noteikti nebūs.

"A quarter century after the United Nations Framework Convention on Climate Change, we remain far from its signature goal to 'stabilize greenhouse gas concentrations in the atmosphere at a level that would prevent dangerous anthropogenic interference with the climate system.'"

Avoti: University of East Anglia, Stanford University, Nature komentārs #1, Nature komentārs #2