Dzegužpirkstītes uzziedējušas (4805/0)

Tā kā aitas uz jaunām ganībām migrē reizi nedēļā (viens no veidiem, kā samazināt gremošanas trakta parazītu daudzumu), tad arī reizi nedēļā pārstaigājam nākamo platību un caurlūkojam, kas tur labs atrodams. Protams, galvenā ideja nav meklēt specifiskus augus, jo aitām nav tik daudz svarīgi, cik tur krāšņas puķes vai reti augi, bet gan vai nospraustajā apgabalā ir pietiekami daudz zaļās masas, lai pietiktu barības aitām un jēriem. Aitu un šī gada jēru rīcībā ir dabīgā daudzgadīgā pļava, bet jaunaitas ganās lauciņā pie upes, kur vēl pirms kādiem 10 gadiem auga kartupeļi, ķiploki un citi nieki.

Attiecīgi jēru apgabalā nekādu interesantu augu nav, tikai tās zāles, kas laika gaitā pašas iesējušas - ložņu āboliņš, zāļlapu virza, baltās pīpene, pa kādam lekni augošam nātru pudurim... un daudz zaļas zāles.

Aitu ganības gan ir daudz krāsainākas, lai gan daudzas puķes vēl tikai taisās ziedēt. Tūlīt, tūlīt vaļā ies madaru bums, arī asinszāles izskatās uz ziedēšanas pusi. Vietām sāk parādīties pa neizplaukušiem pelašķu kurvīšiem.

Tā kā neesmu nekāds biologs, tad manā redzeslokā nonāk vienkārši krāsainākie un manisprāt interesantākie eksemplāri, kas neizslēdz iespēju, ka botāniski vērtīgāki eksemplāri paslīd garām nepamanīti. Šoreiz fotografēju ar Canon EOS 40D + Sigma F 2.8 105mm Macro.

Vizuāli interesantākā ir Baltijas dzegužpirkstīte, kas ir orhideju dzimtas augs. Ierakstīta Latvijas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajās grāmatās kā komerciāli apdraudēts augs. Lai man piedod griezto ziedu piekritēji, bet nekā labāka par puķu baudīšanu pļavā nav. Vāzē tās nedz smaržo, nedz izskatās tik krāšņi. Cita lieta ārstnieciskie augi. Tos visu gadu nevar aiziet uz pļavu un saplūkt, kā arī dažiem augiem nepieciešama šī žūšana jeb fermentācija, lai to ārstnieciskās īpašības izpaustos pilnībā. Tādēļ mūsu pļavās augošie augi, tai skaitā dzegužpirkstītes, vai nu nozied dabīgā ceļā, vai tiek apēsti, vai arī nonāk sienā.

Šobrīd bagātīgi zied arī pļavas pulkstenītes - mazi zilgani violeti zvaniņi. Parasti aug grupās. Zvaniņu ziedlapas uz nakti pieveras.

Pļavu mitrākajās vietās mazākās un lielākās grupās saaugušas pļavas spulgnaglenes, kas izrādās ir neļķu dzimtas lakstaugs.

Ļoti daudz un dažādas šobrīd ir arī graudzāles, bet tā kā diena bija vējaina, tad tās nofotografēt kvalitatīvi neizdevās. Smilgas atlikšu uz citu reizi.

Pārstaigājot pļavu, atradās arī daži interesanti kukaiņi - parastais krabjzirneklis (skaista dāma slēpās kalnu āboliņa ziedā), svītrainās vairogblaktis, kas nodarbojās ar sugas turpināšanu visās malās. Upes pusē lidinājās melnkāju upjspāre. Uz pīpenes sēdēja spoža vabole, kas izrādījās dārza vabole (paldies Uģim Piterānam). Dārza mums nav, tādēļ nabadzīte sēdēja vientuļa pļavas pīpenē.